Baltijas Arhitektūras Centrs (BAC) ir organizācija, kura šobrīd apvieno 1850 Lietuvas, Latvijas un Igaunijas arhitektus un dizainerus. Tāpat arī BAC biedri ir mēbeļu, santehnikas, celtniecības un citi ar arhitektūru un dizainu saistīti uzņēmumi (šobrīd kopā 25 uzņēmumi).

  •   BAC saviem dalībniekiem nodrošina iespēju piedalīties pasākumos, kas notiek NVS valstīs. Regulāri tiek izsūtīta informācija par dažādiem arhitektūras objektiem, nozares aktualitātēm, tiek piedāvāta iespēja publicēties dažādos Krievijas preses izdevumos.
  •   BAC biedriem ir pieejama Baltijas un Krievijas arhitektu datu bāze, informācija par aktuālākajiem projektiem, kas sniedz iespēju piedāvāt savus produktus.
  •   Vēl viens BAC darbības virziens ir uzņēmuma publiskā tēla un atpazīstamības veidošana,  pasūtījumu lobēšana Krievijā un NVS valstīs. Pateicoties BAC darbībai - arhitektu virzīšanā tirgū, vairāki arhitekti, piemēram, Zane Tetere, ir saņēmuši daudz arhitektu balvas no izdevuma “Salons”.

Aktualitātes

Baltijas Arhitektūras centrs piedalījās starpreģionu konferencē "Pieejama pilsētvide", kas notika Pleskavā 2016. gada 11.-13. maijā. Pēc lietišķiem kontaktiem ar pilsētas vadību un pilsētplānošnas ekspertiem BAC eksperti tika uzaicināti piedalīties Pleskavas Kremļa vides pieejamības koncepcijas izstrādē. 

Konferencē, ko ar Pleskavas apgabala administrācijas atbalstu rīkoja Pleskavas apgabala NVO  "Čudskoi projekt" un bērnu ar autismu vecāku biedrība "Es un Tu", tika spriests, kā radīt apstākļus dabas un kultūras vides attīstībai, lai tā būtu pieejama un draudzīga cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

 

Tās ietvaros notika vairāki tematiskie semināri par Universālā dizaina un vides pieejamības izvērtēšanu pilsētvidē. Konferences darbā piedalījās tādi vadošie Krievijas un Eiropas eksperti vides pieejamības un pilsētas infrastruktūras pielāgošanas jomā kā Starptautiskās sporta un atpūtas būvju asociācijas (IAKS) dalībnieks, Ekspertīžu un konsultāciju centra „Eurika” ģenerāldirektors Ļevs Gutmans (Sanktpēterburga), vairāku grāmatu par vides pieejamību un Universālo dizainu autore Jeļena Ļeontjeva (Jekaterinburga), kompānijas Observer ģenerāldirektors, kas pārvietojas ratiņkrēslā, Romāns Araņins (Kaļiņingrada), Tartu pilsētas vicemērs Artjoms Suvorovs un Igaunijas Dabaszinātņu universitātes pasniedzēji, Fonda Inuti (Zviedrija) mākslinieciskā vadītāja Anneli Āltonena Kranca, kā arī Baltijas Arhitektūras centra prezidente Aivija Bārda. 

Konference "Pieejama pilsētvide" ir projekta „Draudzīgās pilsētas” ievirzes pasākums, kas ir īstenots ar ES finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir radīt apstākļus dabas un kultūrvides  vispusīgai attīstībai, tās pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti Pleskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā un četrām citām pilsētām Krievijas Eiropas daļā. Vienlaicīgi ar konferenci Pleskavā notika Starptautiskais Baltijas reģiona festivāls "Cita Māksla" un Krievijas čempionāts orientēšanā personām ar balsta un kustības traucējumiem.

Atgriežoties no Pleskavas, Aivija Bārda atzina, ka bija patīkami novērot, ka darbs pie Kuldīgas vides pieejamības koncepcijas ir izsaucis tik plašu rezonansi ārpus Latvijas robežām. „Pārliecinājos, kā pasaulē, arī Krievijā, ir daudz pilsētu, kas tāpat kā Kuldīga vēlas panākt savu vēsturisko centru maksimālo pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Daudzi no šādu pilsētu vadītājiem, kā arī arhitekti un vides pieejamības eksperti ir bijuši Kuldīgā un, iedvesmojoties no pilsētā paveiktā, sekmīgi darbojas savās teritorijās. Daudzi Pleskavas arhitekti apliecināja, ka ar nepacietību gaida iespēju apgūt klātienē Kuldīgas pieredzi vides pieejamības jomā”. Baltijas Arhitektūras centra vadītāja pastāstīja, ka organizācija ir  uzaicināta piedalīties Pleskavas Kremļa, kas tāpat kā Kuldīga tiecas  uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pieejamības koncepcijas izstrādē. Darba grupas pirmā tikšanās tiek plānota maijā beigās.

„Pleskava pārsteidza ar savu sakoptību un pilsētas vadītāju un vadošo pilsētplānošanas spēciālistu augsto profesionālo sagatavotību vides pieejamības jautājumos. Gandrīz jāsaka, kā eiropeiskā Universālā dizaina izpratnes jomā no mūsu Krievijas kaimiņa varētu pamācīties arī dažas labas Latvijas pilsētas vadītāji, ieskaitot Jūrmalas domi,” – netaupīja skarbus vārdus vides pieejamības aktīviste.

Aivija Bārda, kas vada arī neredzīgo integrācijas biedrību „Es redzu” apmēklēja Pleskavas Ārstnieciskās pedagoģijas centru, kur festivāla "Cita Māksla" ietvaros noskatījās teātra izrādi. „Pleskavai ir ar ko lepoties attieksmē pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 1993. gadā sadarbībā ar Vasenbergas (Vācija) pilsētu šeit tika radīts unikāls Ārstnieciskās pedagoģijas centrs. Šodien tā direktora Andreja Carjova vadībā tiek īstenoti projekti, kas ir vērsti uz jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanu cilvēkiem ar invaliditāti ārpus stacionārām institūcijām. Mums parādīja Centra iestudēto fantastisko izrāde, kurā lomas atveido  jaunieši ar garīgo atpalicību. Tā sanāca tik spēcīga, ka pat tika izvirzīta konkursam Zelta maska.”

2016. gada martā Parīzē svīnīgajā ceremonijā Starptautiskā Universālā dizaina salona URBACCESS 2016 ietvaros tika paziņots, ka Baltijas Arhitektūras centrs ar Kuldīgas vēsturiskā centra vides pieejamības koncepciju un manifestu līdz ar četriem citiem izciliem veikumiem Universālā dizaina jomā Eiropā ir saņemis Starptautiskā fonda „Dizains Visiem” (Design for All) 2016. gada balvu. Koncepcijas mērķis ir veicināt Universālā dizaina principu ieviešanu Kuldīgas vēsturiskā centra kultūrvidē, lai atvieglotu cilvēku ar redzes, dzirdes, kustību funkcionāliem traucējumiem, kā arī garīga rakstura traucējumiem, piekļūvi kultūras mantojuma objektiem. Fonda mājas lapā ir norādīts, ka, pateicoties vides kvalitātes uzlabošanai, Kuldīga ar tās vēsturisko centru kļūs par vienu no cilvēkiem ar invaliditāti draudzīgākajām vēsturiskām Eiropas pilsētām.

 

Projekts tapis ar atbalstu Norden http://www.norden.org/en/nordic-council-of-ministers